Intervija ar LU R1MK absolventi Egiju Zubkovu

LU Rīgas 1. medicīnas koledžu šogad absolvēja farmaceita asistentu programmas studente Egija Zubkova.

Šobrīd Egija turpina darbu Apotheka komandā, un interviju ar jauno speciālisti iespējams izlasīt zemāk.

Lepojamies ar apņēmīgiem un veiksmīgiem absolventiem!

Apotheka 97 kolēģes Egijas Zubkovas ceļš uz profesiju: Eksāmens uz 10, un farmaceita asistenta grāds rokā!

Mūsu kolēģe Egija Zubkova nesen ar izcilību absolvējusi LU Rīgas 1. medicīnas koledžu, iegūstot farmaceita asistenta grādu, un tagad turpina darbu Apotheka 97 Neretā. Vien retais zina, ka pirms darba aptiekā viņa strādājusi par pārdevēju veikalā, bet nu apsver domu turpināt studijas, lai kļūtu par farmaceiti. Tiesa – vispirms kārtīgi jāatpūšas pēc mācību maratona.

„Pie tā, ka izvēlējos mācīties farmāciju, „vainīga” ir mana bijusī skolasbiedrene, tagad Apotheka 97 vadītāja Aija Šolmane,” savu stāstu iesāk  Apotheka 97 farmaceita asistente Egija Zubkova. Savulaik ieguvusi tehnologa palīga izglītību RTU Olaines Tehnoloģiju koledžā, kādā brīdī viņa esot aizdomājusies – diez, vai ar šo izglītību varētu strādāt arī aptiekā...? „Aptiekas vide mani vilināja, un tolaik manā pilsētā Neretā vēl darbojās vecā aptieka, kurā strādāja sertificēta farmaceite un aptiekas vadītāja Silvija. Tieši viņa man pastāstīja par skolu, kur var iestāties, lai mācītos par farmaceita asistentu. Tā nu sanāca, ka vēl kādu laiku pastrādāju veikalā top! par pārdevēju, bet mana skolasbiedrene Aija Šolmane tolaik jau bija Apotheka 97 aptiekas vadītāja Neretā. Reiz viņa ierunājās, ka aptiekai trūkst darbinieku un nebūtu slikti, ja es kādudien nāktu pie viņas strādāt, bet izglītība tik un tā ir jāiegūst!”

Tā nu savas skolasbiedrenes un Apotheka 97 vadītājas Aijas Šolmanes pamudināta, Egija trīs reizes sūtīja pieteikumu mācībām Medicīnas koledžā, bet allaž saņēma atteikumu. Nekā. Tomēr viņa nepadevās, un ceturtā reize izrādījās veiksmīga – Egiju uzņēma!

„Tā kā manas mācības apmaksāja Apotheka, noteikumi paredz, ka pēc  diploma saņemšanas noteikts laiks ir jāstrādā kādā no šī tīkla aptiekām, ko es ar prieku arī darīju jau paralēli studijām Apotheka 97 aptiekā. Nupat biju noslēgusi bērna kopšanas atvaļinājumu, bet aptiekas vadītāja Aija Šolmane tobrīd vēl bija bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc mācību laikā visus manus prakses darbus uzraudzīja, pārbaudīja un koriģēja otra kolēģe – Agita Loča. Man pie baltā halāta bija piespraudīte „students”, un dzīvē viss bija pavisam jauns – mācības, darbs, mājās bērni – 10 gadus vecs dēls un vēl mazulītis, kurš tobrīd nebija pat gadu vecs. Manas mīļās kursabiedrenes no Fa15m grupas uzmundrinot sacīja, ka šādām māmiņām kā man esot jāceļ pieminekļi par izturību (smejot). Bet, par laimi, šajā procesā nebiju viena – ļoti lielu atbalstu sniedza mamma, māsa, tētis, draudzene, visi palīdzēja pieskatīt mazuli, lai nedēļas nogalēs varu braukt uz Rīgu mācīties. Bez savas atbalsta komandas būtu bijis daudz grūtāk,” teic Egija.

No pārdevējas kļūt par farmaceita asistenti ir vērā ņemams karjeras pavērsiens. Arī Egija apstiprina, ka abas profesijas ir radikāli atšķirīgas: „Ja veikalā ikvienam pircējam vari pārdot desu, zinot – arī tad, ja negaršos, suns vienmēr būs priecīgs apēst, tad aptiekā tā nevar – katram pacientam nepieciešama individuāla farmaceitiskā aprūpe, jāzina, ko ieteikt, jāprot izskaidrot visu par pareizu zāļu lietošanu, mijiedarbību un blaknēm.”

Viens ir „izturēt” mācību procesu, paveikt minimālo, kas nepieciešams, lai tiktu līdz finišam, bet pavisam kas cits ir absolvēt koledžu ar izcilību, gan kvalifikācijas darbu aizstāvot, gan eksāmenu nokārtojot uz 10 ballēm. Egijai tas izdevās! „Kvalifikācijas darbu rakstīju par osteoartrīta pacientu farmaceitisko aprūpi, jo šī ir tēma, kas mācību procesā mani ļoti ieinteresēja. Darba vadītāja LU Rīgas 1. medicīnas koledžas direktore Inta Miķele sniedza daudz vērtīgu padomu, ieteikumu un palīdzēja izstrādāt šo darbu,” viņa stāsta. „Protams, viegli nebija. Šķiet, ka mācības uzsākām 38 meitenes, kursā bijām 29, bet absolvējām tikai 18. Jautāsiet, vai plānoju turpināt studijas un kļūt par farmaceiti...? Visiem esmu apsolījusi, ka līdz septembrim atvilkšu elpu, atpūtīšos no nesenajām mācībām un tad nopietni apsvēršu iespēju studēt. Jūtu, ka farmācija mani saista un interesē,” atzīst Egija.

Egija, turēsim īkšķus, lai pietiek jaudas īstenot iecerēto!

Padoms

Kā atbalstīt studējošu kolēģi darbavietā?

Egija atzīst, ka mācību laikā viņai ļoti paveicās ar atbalstošiem kolēģiem, kuri katrā brīdī bija gatavi dalīties padomos un atbildēt uz jautājumiem. Ja arī jūsu aptiekas kolektīvā šobrīd ir kāds, kurš gan strādā, gan studē, radiet vidi, kas studentu motivē un neļauj padoties, aicina Egija. „Man mācību procesā ļoti palīdzēja tas, ka:

• kolēģes vienmēr pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem, pat ja es vienu un to pašu jautājumu uzdevu vairākkārt;
• vienmēr zināju, ka kolēģes būs gatavas sarunām ne tikai par darba ikdienu, bet arī manām mācību lietām. Jutu, ka viņām rūp un interesē, kā man veicas;
• kolēģe vienmēr dalījās ar materiāliem, dažādiem rakstiem no farmācijas žurnāliem un arī ar Dr. Gaļinas Biksones farmaceita rokasgrāmatu „Solis pa solim pacientu konsultēšanā”, kas noderēja atbilstoši tēmām, ko tobrīd mācījos;

katru brīdi mācību procesā man bija apziņa, ka strādāju ļoti jaukā kolektīvā. Tas motivēja turpināt un pabeigt iesākto.”