Vēsture

              

- Tantum scimus, quantum memoria tenemus.

- Mēs zinām tik daudz, cik glabājam atmiņā.

(latīņu teiciens)

    Rīgas 1. medicīnas koledža ir medicīnas izglītības mācību iestāde ar savu stabilu vietu Latvijas augstākās un profesionālās vidējās izglītības sistēmā. Mācību iestādes aizsākumi, tradīcijas un profesionālās attīstības pamats veidojies ilgāk par simt gadiem – kopš 1902. gada. Koledža ir atpazīstama ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā vidē. Visas koledžā īstenotās izglītības programmas ir akreditētas. Pēdējā starptautiskajā akreditācijā studiju virziens “Veselības aprūpe” no ārzemju un Latvijas ekspertiem saņēma visaugstāko novērtējumu. Šogad mūsu mācību iestāde ir mainījusi statusu un no 2019. gada 1. jūlija turpina pastāvēt kā Latvijas Universitātes aģentūra “Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža”, kas ir būtisks ieguvums mūsu mācību iestādes studentiem un pedagogiem, jaunā kvalitātē iekļaujoties LU akadēmiskajā vidē.

Sākums. 1902. gadā parādījās pirmās ziņas par mūsu mācību iestādi. Laikam ritot, tā ieguva Rīgas domes apstiprinātu nosaukumu – Rīgas vecmāšu skola (1924.-1945.).

Pirmās telpas. 1902. gadā un tūlīt pēc tam, veidojoties Vecmāšu skolas pirmsākumiem, jaunajai mācību iestādei vēl nebija savas atsevišķas ēkas. Mācībām tika izmantotas pagrabstāva telpas, kas atradās Rīgas 1. slimnīcā zem Dzemdību nodaļas.

Pirmie absolventi. Ir saglabājušās ziņas, ka 1902. gadā skolu pabeidza 9 audzēknes, 1904. gadā – 42. Rīgas 1. slimnīcas 1902. gada 3. oktobra vadības sēdes protokolā Nr. 8 rakstīts, ka uz mācībām pretendējušas 100, bet uzņemtas tikai 11 skolnieces.

Attīstība. Atbilstoši laikam: neraugoties uz abiem pasaules kariem, dažādām politiskajām krīzēm, skola pielāgojās un izdzīvoja visos laikos – reizēm sašaurinoties, citkārt paplašinot savu darbību. Piemēram, 1929. gadā tika pieņemts lēmums pagarināt mācību laiku līdz diviem gadiem, pamatojot to ar nepieciešamību realizēt paplašinātu mācību programmu, kurā skolas audzēknes – vecmātes, tiks labāk sagatavotas un absolvējot iegūs augstāku kvalifikāciju. Toreizējais skolas direktors dr. Ābele uzsvēra arī to, ka topošās vecmātes, divus gadus atrodoties slimnīcā, labāk izpratīs un apgūs ētikas prasības.

Prasības. 1930. gadā nākošajām vecmātēm, iestājoties skolā, bija šādi

noteikumi:

- uzņēma sievietes 22-40 gadu vecumā (pirms tam 18-35 gadus vecas), kuras mācēja lasīt, rakstīt un prata elementāro rēķināšanu,

- katrai bija jāuzrāda kristīšanas apliecība, kā arī vietējās policijas izziņa par nākošās skolnieces uzvedību,

- tā kā mācību laikā bija jādzīvo turpat blakus slimnīcai, pilngadīgās precētās sievas iesniedza vīra rakstisku piekrišanu par atrašanos prom no mājām, atraitnes uzrādīja dokumentus par vīra nāvi,

- pirms skolas beigšanas katrai izlaiduma pretendentei bija jāuzrāda dokuments par 25-30 pieņemtām dzemdībām.

Mācību maksa. Līdz 1938. gadam mācību maksa par 1 gadu bija 140 latu, bet pēc 1938. gada – 240 latu. Tajā laikā stipendijas nebija. Tomēr pēc 1936. gada Rīgas pilsētas valde nolēma sevišķi gudrajām un cītīgajām audzēknēm ar īpašas komisijas lēmumu zināmu summu piešķirt. Vēsturiskajos gados, kad saskaņā ar skolas budžetu un atbilstoši noteikumiem par stipendijām tās tika maksātas, bija jāievēro, ka  stipendijas valstij jāatmaksā 3 gadu laikā, sākot ar otro darba gadu.

Disciplīna un stingrība. Par paviršu un sliktu darbu nodaļā vai aseptikas neievērošanu audzēknes bieži tika izslēgtas no skolas. 1920.-1924. gadā skolas direktors dr. Putniņš bija ieviesis stingru kārtību: 7 dienas pēc kārtas bija jādežūrē pa 12 stundām, par atpūtu nevarēja būt ne runas. Mācības notika vakaros, kad audzēknes pa dienu bija strādājušas slimnīcas nodaļās par sanitārēm vai apkopējām. Vēl viens obligāts lēmums – audzēknēm bez ierunas bija jānodod asinis, respektīvi, jākļūst par donorēm, pretējā gadījumā draudēja izslēgšana.

 Otrā pasaules kara gados skola kādu laiku darbojās kā Medicīnas māsu skola Baškīrijā.

1945. gadā skola uzsāka feldšeru apmācību, pamazām pārejot uz viena profila vidējā medicīniskā personāla sagatavošanu; specialitātes nosaukums bija “feldšeris- vecmāte”.

1954. gadā Feldšeru un vecmāšu skolu pārdēvēja par Rīgas 1. medicīnas skolu.

1960. gadā Rīgas 1. medicīnas skolai pievieno Farmaceitu skolu.

1963. gadā skolai pievieno Zobu tehniķu skolu. Šajā gadā skola ieguva jaunu mājvietu Tomsona ielā 37, kur tā atrodas arī šodien – jau kā LU Rīgas 1. medicīnas koledža.

1992. gadā sadarbībā ar ārzemju partneriem no Skandināvijas valstīm un Kanādas un ar koledžas (tolaik skolas) direktores I.Bungas iniciatīvu un zināšanām tika izveidota Baltijas valstīs pilnīgi jauna specialitāte – zobārstniecības māsa.

1997. gadā tapa vēl viena jauna izglītības programma zobārsta asistentu apmācībai.

2005. gadā mācības uzsāka māsas palīgi, 2010. gadā – aprūpētāji.

2005. gada augustā skola ieguva koledžas statusu un kā Rīgas 1. medicīnas koledža kļuva par Rīgas 1. medicīnas skolas tiesību un juridisko saistību pārņēmēju.

Vēsturiski nozīmīgs koledžai ir 2003. gads, kad mācību iestāde, tās vadība un pedagogi tika apbalvoti ar prestižo Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļu – par ieguldījumu farmaceitu un medicīniskā personāla apmācībā.

2019. gadā mācību iestādes darbs un attīstība turpinās nu jau jaunajā statusā – kā Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžai.

Veiksmīgi notikušas vairākas mūsu mācību iestādes un izglītības programmu akreditācijas. Turpina paplašināties ārvalstu sadarbības partneru skaits, līdz ar to Rīgas 1. medicīnas koledža šodien ir guvusi atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām.

Rīgas 1. medicīnas koledžas studējošo sastāvu raksturo tas, ka pie mums mācīties nāk topošie mediķi no paaudzes paaudzē, veidojot pat ģimenes tradīcijas. Uz jautājumu par koledžas izvēli reflektanti visbiežāk atbild, ka šo mācību iestādi ieteikuši vecāki, radi, paziņas, kuri paši savulaik pabeiguši Rīgas 1. medicīnas koledžu un novērtējuši to kā stingru, mūsdienīgu un konkurētspējīgu mācību iestādi. 

Koledžas sniegtās medicīnas izglītības kvalitātes svarīgs faktors ir ciešā ikdienas saikne ar darba devējiem, profesionālajām asociācijām. Visas programmas veidotas tā, ka jau no pirmā kursa studenti mācās ciešā saskarē ar reālo darba vidi.

Visi studējošie katru gadu ir 100% nodrošināti ar prakses vietām, kas bieži kļūst arī par nākošo absolventu darba vietām.

Tieši pēdējā gadā koledža ievērojami papildinājusi studiju tehnisko bāzi, iekārtojot reālajai darba videi pietuvinātu Aptiekas modeli, iegādājoties inovatīvas interaktīvās tāfeles, realizējot STEM projektu, kā rezultātā -

  • ir uzstādīts NMP automašīnai pietuvināts modelis, kurā studenti apgūst neatliekamās medicīniskās palīdzības algoritmus un praktiskās iemaņas;
  • iekārtots moderns jaundzimušo intensīvās terapijas (10 soļi), kā arī geriatrijas un paliatīvās aprūpes komplekss;
  • zobu tehniķi praktizējas, izmantojot inovatīvo 3D iekārtu CAD CAM sistēmā , kas atbilst pasaules tehnoloģiju līmenim zobu protēžu izgatavošanā.